konspektu sērijas
ArcGis for Desktop
ArcGis for Server

resursi
ģis

Datu pārvaldības rīks Append

Datu pārvaldības rīks Append, ļauj pievienot jaunus datus klāt jau esošajiem datiem. Pievienojamie dati var būt punkts, līnija vai daudzstūris.

Lasīt turpinājumu »





ArcGIS trial

ArcGis 60 dienu iepazīšanās piedāvājums sevī iekļauj:

  • pilnu ArcGIS Desktop un ArcGIS Pro funkcionalitāti;
  • pieeju tiešsaistes resursiem;
  • 200 ArcGIS Online servisa kredītus, kurus var izmantot datu glabāšanai mākonī, maksas datu piekļuvei, ģeokodingam un datu analīzei);
  • pieeju ArcGIS izstrādātāju resursiem;
  • trešo pušu datus un aplikācijas.

Lasīt turpinājumu »





ArcGIS for Desktop – ĢIS datu integrēšana un organizēšana

4.1. ĢIS datu integrēšana un organizēšana.

4.1.1. ĢIS sistēmas.

ĢIS – Integrēts datoru programmatūras un datu sakopojums informācijas par ģeogrāfiskajām vietām skatījumam un pārvaldīšanai, telpisko saistību analīzei un telpisko procesu modelēšanai. ĢIS dod iespēju savākt un organizēt telpiskos datus ar saistīto informāciju, lai varētu tos attēlot un analizēt.

Lasīt turpinājumu »





ArcGIS for Desktop – ArcMap: kartēšanas aplikācija

3.1.ArcMap: kartēšanas aplikācija.

Primārā datu attēlošanas aplikācija.
Izpilda kartes uzdevumus:

  • Attēlošana;
  • Rediģēšana;
  • Pieprasīšana;
  • Analīze;
  • Grafiki;
  • Ziņojumi.

Lasīt turpinājumu »





ArcGIS for Desktop – Ģeogrāfija satiekas ar ģeometriju

2.1. Ģeogrāfija satiekas ar ģeometriju.

2.1.1. Ģeogrāfija.

Terminu “ģeogrāfija” pirmais lietoja sengrieķu zinātnieks Eratostens. Pēc lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem vienotā sistēmā ģeogrāfiskās zināšanas apkopoja vācietis Bernhardus Varenius. Latvijas ģeogrāfiskā izpēte sākās 18. gadsimta beigās.

2.1.2. Ģeometrija.

Pēc satura visatbilstošāko nosaukumu zinātnei, par zemes mērīšanu ir devuši senie grieķi, nosauktdami to par ģeometriju – “zemes mērīšanu”. No šīs “zemes mērīšanas” paplašinoties ir izveidojusies tagadējā abstraktā zinātne ģeometrija.

2.1.3. Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma.

Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma (ĢKS) ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem, kurus sauc par koordinātām. Parasti tiek izmantota sfēriskā koordinātu sistēma.
Zeme nav sfēra, bet gan neregulāras formas aptuvens elipsoīds, tāpēc, lai precīzi noteiktu atrašanās vietu, ir nepieciešams zināt trīs koordinātas. Savukārt ja nepieciešams noteikt tikai viena punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas, piemēram, pilsētas atrašanās vietu, tad var iztikt tikai ar divām koordinātām: viena nosaka tās ģeogrāfisko platumu, bet otra – ģeogrāfisko garumu.

Zemes elipsoīds griežas ap mazo asi ZD, tā ir Zemes ass, Z – ziemeļpols, D – dienvidpols.

Zemei griežoties ap asi, katrs Zemes virsmas punkts, piemēram punkts P, apraksta riņķa līniju, kas atrodas Zemes asij perpendikulārā plaknē. Šo riņķa līniju sauc par paralēli. Riņķa līnija, ko apraksta elipsoīda lielās ass gali, ir ekvators. Caur mazo Zemes asi vilktās plaknes uz elipsoīda virsmas veido ar abiem poliem norobežotus laukus, kurus sauc par meridiāniem.
Punktu stāvoklis uz elipsoīda virsmas ir noteikts, ja zināms stāvoklis caur šo punktu novilktai paralēlei un meridiānam.
Ģeogrāfiskajā koordinātu sistēmā koordinātu plaknes, attiecībā pret kurām nosaka telpas punktu koordinātas, ir Zemes elipsoīda ekvatora un sākuma meridiāna plaknes. Ekvadora plakne iet caur elipsoīda centru O perpendikulāri tā griešanās asij ZD. Plakni, kas iet caur punkta P ģeogrāfisko meridiānu, sauc par šī punkta ģeogrāfiskā meridiāna plakni. Par sākuma jeb nulles meridiānu ir pieņemts meridiāns, kura plakne iet caur Griničas observatoriju Londonas tuvumā.
Ģeogrāfiskās koordinātas ir punkta ģeogrāfiskais platums B un ģeogrāfiskais garums L.

2.1.3.1. Ģeogrāfiskais platums.

Ģeogrāfiskais platums B ir leņķis, kuru veido normāle dotajā punktā P ar ekvatora plakni. (normāle ir perpendikuls elipsoīda pieskarplaknei.) Platums, kuru skaita no 0° līdz 90°, uz ziemeļiem ir pozitīvs, uz dienvidiem – negatīvs. Ziemeļu puslodē ģeogrāfisko platumu sauc par ziemeļu platumu (Z.p.), bet dienvidu puslodē – dienvidu platumu (D.p.)

2.1.3.2. Ģeogrāfiskais garums.

Ģeogrāfiskais garums L ir leņķis starp sākuma jeb nulles ģeogrāfiskā meridiāna un dotā punkta P ģeogrāfiskā meridiāna plaknēm. Garums, kuru skaita no 0° līdz 180°, uz austrumiem ir pozitīvs, uz rietumiem – negatīvs. Garumu uz austrumiem no Griničas meridiāna sauc par austrumu garumu (A.g.), bet uz rietumiem – par rietumu garumu (R.g.).
Ģeogrāfiskās koordinātas sīkākā sadalījumā sauc par ģeodēziskajām un astronomiskajām koordinātām. Tās noteiktas ar normāli pret elipsoīda virsmu. Ja ģeogrāfiskās koordinātas noteiktas ar vertikāli dotajā fiziskās Zemes virsmas punktā, tad atšķirībā no ģeodēziskajām koordinātām tās sauc par astronomiskajām koordinātām. Ar mērījumiem var iegūt vienīgi astronomiskās koordinātas, turpretim ģeodēziskās koordinātas ir aprēķinu rezultāts.

2.2. Vektora dati, punkti, līnijas, laukumi.

No vektoru formātiem kā vairāk lietotie ir jāpiemin:
1) firmas Autodesk radītais DWG formāts;
2) ESRI shape formāts, kurā ikviens slānis sastāv no trijiem failiem shp, shx un dbf.
Vektoru inženieru grafikā plaši tiek lietoti arī Bentley MicroStation dgn un Mapinfo MIF formāti. Pielieto arī virkni citu vektoru formāti, kuru pielietojums ir specifiskāks, piemēram, IGES (mašīnbūve), STEP (mašīnbūve), scalable vector graphics SVG (internets).

2.2.2. Vektoru grafikas modelis.

Vektoru grafikas modelis tiek veidots no grafikas primitīviem, kas pēc ģeometrijas un tās nozaru formulām – stereometrijas, tēlotājas ģeometrijas, kā arī izmantojot citas matemātikas disciplīnas, attēlo plaknes vai telpas daļu. Uzsākot darbu pie jauna vektoru faila, tas ir pilnīgi „tukšs” – eksistē tikai „neredzamie” iestādījumi, tādi kā koordinātu sistēma un lietotās mērvienības. Katrs grafikas primitīvs tiek pievienots secīgi sākotnēji tukšajam failam. Tas grafikas elements, kas uzzīmēts pirmais, iezīmējas „ekrāna pamatā”, bet vēlāk uzzīmētie (vai konstruētie) elementi „uzklājas” pirmajiem situācijā, ja tie aizņem kopēju koordinātu telpas daļu. Vektoru grafikas primitīviem katra virsotne ir koordinēta ar pāri XY, vai XYZ, ja datu bāzē glabā augstumu. ESRI Shape, AutoCad Dwg vai MicroStation dgn failā glabājas visas virsotņu koordinātas. Vēl katram grafikas primitīvam glabājas tā grafiskie atribūti – līmenis, krāsa, līnijas stils.

2.3. Rastra datu struktūra.

Rastra attēls vienmēr ir četrstūris, kas sastāv no pikseļu rindām un kolonām. Katram individuālajam pikselim ir skaitliska vērtība, kura glabājas failā.

Rastra attēli var būt divkrāsu (melns vai balts), viena baita jeb 256 krāsu, pilnkrāsu jeb 3 baitu attēli (angliski – true color), kas nodrošina 16,7 milj. krāsu, kā arī ar citu iespējamo krāsu skaitu. Melnbalto rastru angliski apzīmē ar „line art” jeb līniju zīmējumu, un, tam ir savi failu formāti, piemēram *.cit. Fotogrammetrijā izmanto pelēkās krāsas pustoņu rastru, kas 256 krāsu vietā lieto 256 pelēkās krāsas pustoņus (melnbaltā ortofotkarte). Skenēšanā izmanto arī 48 bitu rastru, kas pārsniedz cilvēka acs krāsu izšķirtspēju, kura tiek lēsta uz 16,7 miljoniem krāsu toņu. Zemes mākslīgie pavadoņi iegūst panhromatisku (melnbaltu) attēlu, bet ĢIS programmatūrā ainai piekārto tādas krāsas, kuras atvieglo ainu dešifrēšanu (apvidus objektu atpazīšanu).Tādējādi ainā var būt pārstāvētas arī tās spektra krāsas, kuras neredz cilvēka acs. Piemēram, infrasarkanā un ultravioletā spektra daļa sniedz nozīmīgas ziņas par derīgajiem izrakteņiem. Mākslīgi piekārtotās krāsas nereti parāda tuksnesi zaļu, aramzemi – sarkanu u.t.t., bet tās palīdz rastra attēlā saskatīt detaļas, kuras nebūtu redzamas, ja attēls būtu fotografēts tikai redzamās gaismas diapazonā.

2.4. Kas ir shapefile?

Shapefile formātā slānis sastāv no šādu failu kopuma:
.shp —pamatfails, kurā glabājas objektu ģeometrija.
.shx— indeksfails, kurā glabājas objektu ģeometrijas indeksi.
.dbf—dBASE tabulas fails, kurā glabājas objektu atribūtu informācija.

 2.5. Kas ir ģeodatubāze?

Pamatā ĢIS ir balstīta uz strukturētu datubāzi, kurā glabājas ģeogrāfiskie dati, kas saistīti ar zemes virsmu (ģeogrāfiskā datubāze jeb ģeodatubāze). Pirms ģeodatubāze tiek programmēta, lietotājiem jānosaka, kādā veidā noteikti dati tiks attēloti. Katra datu kopa ir saistīta ar reālās vides attēlojumu. Nozīmīgākās datu kopas ietver rastra datu kopas, sakārtotus vektoru datu kopumus (punktu, līniju un poligonu kopas), tīklus, teritorijas un apgabalus, kā arī citu informāciju, piemēram, adreses, kartogrāfisku informāciju u.tml.
Ģeodatubāzēs ietilpst arī objektus aprakstoši atribūtu dati, kuri tiek attēloti tabulu veidā un ir saistīti ar objektiem, izmantojot atslēgas. Tabulārās informācijas kopām un to attiecībām ir liela nozīme ĢIS datu modeļos.
Topoloģijas un tīkli raksturo nozīmīgas telpiskās attiecības ĢIS datubāzē. Topoloģija ir matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja. To izmanto, lai pārzinātu robežas starp objektu pazīmēm, definētu un ieviestu datu integritātes noteikumus un uzturētu topoloģiskos vaicājumus un navigāciju, kā arī lai veidotu elementus no nestrukturētas ģeometrijas (piemēram, veidotu poligonus no līnijām). Savukārt tīkli, kas ir specializēti topoloģiju gadījumi, apraksta tīklveida struktūru jeb orientētu vai neorientētu grafu, kas tiek analizēts ģeogrāfisko problēmu risināšanai, izmantojot grafu teorijas algoritmus. Šī īpašība ir svarīga elektrotīklu, kabeļu, cauruļvadu un citu tīklveida objektu modelēšanā.
ĢIS sakārto telpiskos datus tematiskos slāņos un tabulās. Tematiskie slāņi ir analogs reālās vides objektu attēlojums, tie pārklājas. Objektu informācija sakārtota grupās, piemēram, ceļi, purvi, ēku kadastri u.tml. Tematisko slāņu pieeja ļauj skatīt reālās pasaules sarežģītību vienkāršā attēlojumā, labāk saprotot dabiskās attiecības.

2.6. Kas ir CAD dati?

CAD vektoru dati ir topogrāfiskie plāni, stāvu plāni, iekārtu rasējumi, kā arī visdažādākās shēmas (piemēram, elektroapgādes, ventilācijas, ūdensvada), kas var būt un var arī nebūt attēlotas mērogā un koordinātu sistēmā. Populārākie CAD datu formāti ir AutoCad DWG un MicroStation DGN, bet iespējami arī citi. Plaši sastopams arī AutoCad DXF datu apmaiņas formāts.

Saistītie resursi:
lv.wikipedia.org/wiki/Ģeogrāfija
“Ģeodēzija”, Autoru kolektīvs, LGIA, 2007
lv.wikipedia.org/wiki/Ģeogrāfiskā_informācijas_sistēma
ĢEOINFORMĀCIJAS SISTĒMAS
ĢIS (ģeogrāfiskās informāciju sistēmas)
Shapefile

1.daļa – ArcGis sistēma





ArcGIS for Desktop – ArcĢIS sistēma

1.1. ArcĢIS sistēma.

ArcĢis ir ģeogrāfiskas informācijas sistēma (ĢIS) darbam ar kartēm un ģeogrāfisko informāciju.
Tā tiek izmantota ģeogrāfiskas informācijas:

  • Ievadei;
  • Labošanai;
  • Analīzei;
  • Vizualizācijai;
  • Izplatīšanai.

Sistēma piedāvā visu nepieciešamo infrastruktūru, lai nodrošinātu karšu un ģeogrāfiskās informācijas lietošanu gan organizāciju iekšienē gan publiski internetā.
ArcGis sistēma sevī ietver dažādas lietotnes windows videi:

  • ArcReader;
  • AcrGis for Desktop;
  • ArcGis for Server.

1.2. Telpisko datu organizēšana.

Telpiskie dati – Telpiskie dati ir īpašs datu veids, kurus var piesaistīt ģeogrāfiskajai kartei. Tos raksturo informācija par novietojumu telpā un saistību ar citām īpašībām un detaļām, kurām nav telpisks raksturojums.

Savukārt ģeogrāfiskā Informācijas Sistēma (ĢIS) ir datorizētu instrumentu komplekss telpisko datu analīzei.

ĢIS kodols ir datu bāze, kura dod iespēju saistīt telpiskos datus ar to aprakstošajiem datiem jeb atribūtiem.

Tradicionālā metode ģeogrāfiskās telpas atveidošanai, kuru raksturo dažādi telpiskie dati, ir vairāku tematisko slāņu izmantošana (slāņu metode). Savukārt alternatīvā metodē izmanto atsevišķus diskrētus objektus, kuri tiek savstarpēji saistīti (objektu orientētā metode). Neatkarīgi no tā, kāda ģeogrāfiskās telpas atveidošanas metode tiek izmantota, telpiskie dati pirms to ievadīšanas un uzglabāšanas datorā ir jāpadara vienkāršāki. Līdz ar to visas ģeogrāfiskās īpašības tiek izteiktas ar 3 pamatelementu palīdzību – ar punktiem, līnijām un laukumiem.

1.3. ArcCatalog: datu pārvaldīšanas aplikācija.

ArcCatalog ir lietotne kas atļauj pārlūkot un pārvaldīt visus ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datus.

1.4. ArcCatalog opcijas.

  • ĢIS datu kopuma pārlūkošana;
  • Ģeogrāfiskās informācijas vizualizēšana;
  • Metadatu pārlūkošana un rediģēšana;
  • Darbs ar tabulām.

1.5. Telpisko datu formāti.

Ir divi ĢIS telpisko datu pamatmodeļi: vektoru dati un rastra dati. Abi šie datu modeļi tiek izmantoti, lai vizuāli attēlotu objektus vai vietas uz zemes virsmas, taču starp modeļiem ir arī nelielas atšķirības. Vektoru datu modelis objektus vai vietas vizuāli attēlo ar punktiem, līnijām un poligoniem. Savukārt rastra datu modelis izmanto pikseļu vai šūnu matricas.

1.5.1. Vektoru dati.

  • Līnijas – piemēram, kadastra kartes zemes robežas;
  • Punkti – piemēram, ūdens ņemšanas vietu atzīmes;
  • Poligoni – piemēram, ūdenstilpņu teritorijas.

1.5.2. Rastra dati.

  • Melnbaltie – ortofoto;
  • Krāsainie – aerofoto;
  • Vairāku joslu – satelītu attēli.

1.5.3. 3D dati.

  • Digitālais virsmas augstuma modelis;
  • LIDAR mērījumi.

1.5.4. Metadati.

1.6. Metadatu tipi.

Metadati, jeb ĢIS datu kopu dokumentācija. Metadatus vienkāršoti varētu dēvēt „dati par datiem”, tie apraksta dažādus datu aspektus, piemēram, identifikāciju (kurš ir izveidojis datu kopu, kāds ir datu kopas nosaukums, cik aktuāli ir dati u.tml.), datu kvalitāti (cik dati ir kvalitatīvi, vai dati ir pilnīgi u.tml.), ģeogrāfisko norādi un sakārtošanas informāciju (kā dati ir saistīti ar reālo pasauli (koordinātu sistēma), kā dati ir sakārtoti (datu modeļi, topoloģija)), entītiju un atribūtu informāciju (kāda ģeogrāfiskā informācija ir iekļauta (ceļi, cauruļvadu tīkli), kā informācija ir kodēta u.tml.), izplatību (kādi datu formāti ir pieejami, kādas ir datu izmaksas u.tml.).

Saistītie resursi:
arcgis.com
en.wikipedia.org/wiki/ArcGIS
lv.wikipedia.org/wiki/Ģeogrāfiskā_informācijas_sistēma
lgia.gov.lv/LGIA/Publikacijas





Esri Maps for Office 3.1

Esri Maps for Office ļauj veidot dažādu karšu datu vizualizāciju un to analīzi, izmantojot Microsoft Office (versijas, sākot no 2010).

1.solis – ArcGIS Online lietotāja izveidošana.

60 dienu izmēģinājuma versijā ietilps ArcGis for Online un ArcGis Pro. Piešķirtie 200 kredīti ArcGis for Online noderēs datu glabāšanai un analīžu veikšanai.

Beidzoties izmēģinājuma laikam, publicētās kartes būs pieejamas vēl 30 dienas.

2.solis – Lietotnes lejupielāde un uzstādīšana.

Esri Maps for Office pieejama dažādās valodās un atšķirībā no ArcGis Online tai nav lietošanas laika ierobežojums.

Pēc uzstādīšanas Excel un Powerpoint lietotņu logos būs pieejama Esri Maps izvēlne.

3.solis  – Kartes pievienošana.

Kartes pievienošanai nepieciešamie dati jāsagatavo iepriekš, piemēram, atlasot tos LĢIA vietvārdu datubāzē. (piemērā izmantotā datne: Ezeri.xlsm)

Šūnu apgabala norādīšana:

Datu vizualizācijas veidi:

Pirmais rezultāts:

Noformējuma maiņa:

Saistītie resursi:
ArcGIS Online
Esri Maps for Office
LĢIA Vietvārdu datubāze





ArcGIS API for JavaScript – SimpleLineSymbol

SimpleLineSymbol klase ļauj zīmēt līniju starp diviem izvēlētiem punktiem.

Piemērs: Ceļa posms ar satiksmes ierobežojumiem.

See the Pen 8.piemērs by Raimonds Vērpējs (@raimondsv) on CodePen.

1.solis – uzzīmēt maršrutu.

LĢIA karšu pārlūkā uzzīmējam vēlamo maršrutu.

2.solis – saglabāt datus.

Informācijas logā (peles kreisais taustiņš uz līnijas) izvēlamies darbību Koordinātas un saglabājam csv formātā.

Dati ir sagatavoti divās koordinātu sistēmās LKS-92* un WGS-84. Piemērā izmantots WGS-84.

*LKS-92 TM

Latvijas ģeodēzisko punktu sistēma LKS-92 ir pielāgota pasaules ģeodēziskās sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Par zonas ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā.

3.solis – datu sagatavošana.

Lai dati būtu izmantojami, koordinātas ir jāatdala atsevišķās kolonās. Piemērā tiek izmantots Excel.

Koordinātas tiek kārtotas pēc principa: katras nākamās līnijas sākuma punkts sākas ar iepriekšējās līnijas beigu punktu.

4.solis – līniju definēšana.

var marsruts1punkti = {“paths”:[[[23.953257,56.957 … 54134]]],”spatialReference”:{“wkid”:4326}};

5.solis – līniju raksturlielumi.

var marsruts1 = new esri.symbol.SimpleLineSymbol(esri.symbol. SimpleLineSymbol.STYLE_SHORTDOT, new dojo.Color([255,255,255]), 6);

Pieejamie līniju stili: DASH, DASHDOT, DASHDOTDOT, DOT, LONGDASH, LONGDASHDOT, NULL, SHORTDASH, SHORTDASHDOT, SHORTDASHDOTDOT, SHORTDOT, SOLID

6.solis – līniju pievienošana kartei.

var rideRoute = new esri.geometry.Polyline(marsruts1punkti);
map.graphics.add(new esri.Graphic(rideRoute,marsruts1));

Saistītie resursi:
ArcGIS API for JavaScript
SimpleLineSymbol
LĢIA karšu pārlūks
LKS-92 TM





ArcGIS API for JavaScript – PictureMarkerSymbol

PictureMarkerSymbol klase ļauj vizualizēt punktu vai to grupu ar attēlu palīdzību.

Piemērs: LĢIA nodaļu atrašanās vietas.

See the Pen 7.piemērs by Raimonds Vērpējs (@raimondsv) on CodePen.

1.solis – sameklēt nepieciešamās koordinātas.

ArcGIS API for JavaScript pēc noklusējuma izmanto WGS-84* koordinātu sistēmu, to arī izvēlamies LĢIA karšu pārlūkā.

*WGS-84

Lai nodrošinātu vienotu koordinātu sistēmu globālā mērogā, 1984.gadā tika ieviesta Pasaules ģeodēziskā sistēma WGS-84 (World Geodetic System). WGS-84 dod iespēju izmantot vienu sistēmu kā vietējā, tā arī pasaules mērogā, un līdz ar to tiek novērsta koordinātu atšķirība dažādās valstīs. WGS-84 ietilpst gan ģeogrāfiskās koordinātas, gan telpiskās taisleņķu koordinātas. Šīs sistēmas pamatā ir elipsoīds GRS 80.

2.solis – sagatavot attēlus.

Lai pilsētu ģērboņi būtu vairāk pamanāmi tie ir novietoti uz vienkrāsaina fona. PNG formāts tiek izmantots, lai varētu izmantot caurspīdīguma efektu. (interneta pārlūki, izņemot google chrome, mainot caurspīdīga png attēla mērogu, to “sabojā”, tāpēc jānorāda reālais mērogs).

3.solis – attēla definēšana.

var rigaSymbol = new esri.symbol.PictureMarkerSymbol(“images/lgia_riga.png“, 30, 30);

4.solis – informācijas loga veidnes sagatavošana.

var lgiaTemplate = new esri.InfoTemplate(“${Name}”, “<i><font color=’grey’>Adrese:</font></i> ${Adrese}<br /><i><font color=’grey’>Kontakti:</font></i> ${Kontakti}<br /><i><font color=’grey’>Klientu pieņemšanas laiki:</font></i> ${Darbs}”);

5.solis – personalizēts informācijas logs.

/* Riga */
var nodala1 = new esri.Graphic({“geometry”: {“x”: 24.075919,”y”: 56.925736, “spatialReference”: {“wkid”: 4326}}, “attributes”: {
“Name”: “LĢIA Rīgas nodaļa”,
“Adrese”: “<br/><b>Ojāra Vācieša iela 43, Rīga, LV-1004</b>”,
“Kontakti”: “<br/><b>Tel.: 28655590, <br/>Fakss: 29370505, <br/>Mob.tel.: 26458270</b>”,
“Darbs”: “<br/><b>Darba dienās 9.00 – 16.00</b>”}});
nodala1.setSymbol(rigaSymbol); nodala1.setInfoTemplate(lgiaTemplate); map.graphics.add(nodala1);

Saistītie resursi:
ArcGIS API for JavaScript
PictureMarkerSymbol
LĢIA karšu pārlūks
Latvijas pilsētu ģerboņi
WGS-84





ArcGIS API for JavaScript lokalizācija

ArcGIS API for JavaScript ir pieejami vairāki veidi, kā lietot lokalizāciju. Vienkāršākais no tiem ir noklusētais tulkojums:

1.piemērs – noklusētais tulkojums

See the Pen 5.piemērs by Raimonds Vērpējs (@raimondsv) on CodePen.

Pirms ArcGis JavaScript bibliotēkas izsaukšanas html dokumenta galvā (head) ir jānorāda vēlamā valoda:

<script type=”text/javascript”>
dojoConfig = {
locale: “lv“,
parseOnLoad: true
};
</script>

2.piemērs – pielāgots tulkojums

Izmantojot resursu moduli esriBundle, iespējams nomainīt jebkura sīkrīka attēlojamo tekstu.

See the Pen 6.piemērs by Raimonds Vērpējs (@raimondsv) on CodePen.

Piemērā nomainīts teksts sīkrīkiem: zoomIn, zoomOut un home.Button:

esriBundle.widgets.zoomSlider.zoomIn = “Tyvynuot“;
esriBundle.widgets.zoomSlider.zoomOut = “Attuolynuot“;
esriBundle.widgets.homeButton.home.title = “Puorskots“;

Pilnu sarakstu ar sīkrīkiem un to pozīcijām var uzzināt ArcGis API for Javascript izstrādātāju mājas lapā, konsolē ievadot komandu “console.dir(esri.bundle)” (bez pēdiņām).

Piemēros veiktās izmaiņas:


Saistītie resursi:
ArcGIS API for JavaScript
Localization
Internationalization with the Dojo Toolkit





Page 1 of 212



Arhīvs:


Meklēšana: